Kuldīgas Kultūras centrā norisināsies noslēguma pasākums pērn iesāktam antropoloģiskam pētījumam
Ar prieku ziņojam, ka 20. aprīlī Kuldīgas Kultūras centrā norisināsies noslēguma pasākums pērn iesāktam lielākajam un unikālākajam antropoloģiskam pētījumam Kuldīgas novada vēsturē.
Pētijumu veica Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku un studentu komanda kopā ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem, Kuldīgas Digitālo inovāciju centru, Kuldīgas Novada pašvaldību un Kuldīgas Fotokluba Divas Upes. Aicinām ikvienu ielūkoties, ar ko kuldīdznieki atšķiras no citiem Latvijas iedzīvotājiem.
Lai gan precīzas atbildes uz šo jautājumu pagaidām līdz pasākumam turētas noslēpumā un tiks atklātas tikai pasākuma laikā, vēsture rāda, ka interese par cilvēka fiziskajām īpašībām un to atšķirībām vēstures gaitā Latvijā nav nekas jauns. Antropoloģiskie pētījumi Latvijā aizsākās jau vairāk nekā pirms 100 gadiem, turpinot Eiropā 19. gadsimtā radušos interesi par cilvēku izcelsmi, attīstību un fiziskajām atšķirībām. Jau 1922. gadā vienā no pirmajiem šāda veida pētījumiem Kurzemē tika izmērīti 372 cilvēki, atklājot atšķirīgus antropoloģiskos tipus, kurus raksturoja tādas pazīmes kā sejas platums un vaigu kaulu izvirzījums, roku un kāju garums u.c.
Antropoloģiskie mērijumi veikti arī KULDĪGAS NOVADĀ, par ko liecina arhīvu Antropoloģiskās mērījumu anketas 1924. g. Gastona Bakmaņa (1883.- 1964.) organizētās ekspedīcijas laikā uz Kurzemi pie kuršu ķoniņiem, kur pētnieki Jēkabs Prīmanis un Nikolajs Jerums veica pirmos antropoloģiskos uzmērījumus tieši mūsu novada teritorijā – KURŠU ĶONIŅU 5(piecos) ciemos – Ķoniņciemā, Pliķu ciemā, Sausgaļciemā, Ziemeļciemā un Kalējciemā. Mūsdienās tie ir Rumbas un Padures, Snēpeles un Turlavas pagasti.
Savukārt 4 gab. antropoloģisko uzmērījumu anketas arhīvos saglabātas no 1929.g. Lūcijas Jerumas-Krastiņas veiktajiem uzmērījumiem KURŠU SIEVIETĒM Kurzemē. 20. gadsimta sākumā Kurzemē īpaši izcēlās pētījumi arī par zēnu fizisko attīstību. Vēsturisko mērījumu dati rāda, ka Kurzemes lībiešu zēni noteiktos vecumos bija garāki nekā vienaudži Rīgā un citviet Latvijā. Straujākais augšanas periods tika novērots 9–11 gadu vecumā, savukārt 14–15 gados augums sasniedza pat ap 170 cm.
Antropoloģiskie pētījumi plaši tiek veikti arī citviet Eiropā, kur tie palīdz izprast sabiedrības veselību un attīstību. Piemēram, daudzās valstīs konstatēts, ka cilvēku vidējais augums pēdējo 100 gadu laikā ir palielinājies un turpina pieaugt, kas saistīts ar uztura, medicīnas un dzīves apstākļu uzlabošanos.
Jēkaba Prīmaņa Latvijas iedzīvotāju antropoloģiskās izpētes projekts” tika uzsākts 2024. gadā. Kuldīdznieku antropoloģiskā izpēte pērn norisinājās no 16. līdz 20. jūlijam Kuldīgā Rīgas Stradiņa universitātes prof. Jāņa Vētras vadībā, kurā piedalījās vairāk nekā 600 Kuldīgas novada iedzīvotāji. Pētījuma dalībniekiem pērn Kuldīgā tika veikta visa ķermeņa 3D skenēšana, auguma, garuma, ķermeņa apkārtmēru, pēdas garumu, plecu platumu, roku garumu u.c. uzmērījumi. Dalībniekiem bija iespēja nodot arī asinis ģenētikas pētījumiem u.c.
Gaidīsim ikvienu interesentu 20. aprīlī plkst. 17:00 Kuldīgas Kultūras centrā. Kopā atklāsim jaunākos unikālā pētījuma rezultātus un uzzināsim, ar ko kuldīdznieki atšķiras no citiem Latvijas iedzīvotājiem!
